EESK 478. PLENĀRĀ SESIJA

478. plenārsesijā pieņemtā

REZOLŪCIJA

par ekonomisko un sociālo situāciju Eiropas Savienībā

Atzinums “Eiropas Sociālā fonda perspektīvas pēc 2013. gada”

15.03.2011.

Atzinumu lasiet šeit.

Rezolūcija  “Situācija Vidusjūras reģiona dienvidu valstīs”,

pieņemta Briselē 15.03.2011.

Rezolūciju lasiet šeit.

EESK 467. plenārsesijas protokols

Protokolu lasiet šeit

Krīzes radītās sociālās izmaksas Baltijas valstīs —

EESK un Lietuvas parlamenta konference

Divus gadus pēc tam, kad krīze Baltijas valstīs izraisīja smagu lejupslīdi un būtiski pieauga bezdarba līmenis, tās ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību joprojām nav pilnībā apzināta. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Seims (Lietuvas parlaments) 2010. gada 19. novembrī rīkoja konferenci, lai izvērtētu lejupslīdes sociālos aspektus un apspriestu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas īstenotos krīzes pārvarēšanas pasākumus.

Norises laiks: 2010. gada 19. novembrī

Norises vieta: Lietuvas Republikas Seims, Viļņa

Saskaņā ar Eiropas Statistikas biroja Eurostat datiem trīs Baltijas valstīs ir augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (pēc Spānijas), un 2009. gadā tajās bija vislielākais ikgadējo bezdarba rādītāju pieaugums. Trīs Baltijas valstīs arī ir viens no augstākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem Eiropas Savienībā. Lai gan fiskālā konsolidācija katrā ziņā ir vajadzīga, tomēr ir bažas, ka budžeta deficīta mazināšanas pasākumi izraisīs patēriņa un uzņēmējdarbības apsīkumu, kas savukārt vēl vairāk palielinās bezdarbu.

EESK mudina sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību Baltijas valstīs uzņemties atbildību par ekonomikas reformām

Krīzes pārvarēšanu var izmantot kā iespēju izveidot kvalitatīvas darbavietas, reformām jābūt sociāli pieņemamām un jāsekmē ilgtspējīga attīstība — tās ir galvenās domas, kas tika paustas Viļņas konferencē, kuru Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) rīkoja sadarbībā ar Lietuvas parlamentu jeb Seimu. EESK priekšsēdētājs Stafans Nilsons (Staffan Nilsson) aicināja sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību plašāk piedalīties reformu procesā, lai iesaistītu sabiedrību, kurai reformu pasākumi ir domāti.

“Šī konference ir piemērots forums debatēm par to, kā panākt, lai neatkārtotos pašreizējā dziļā ekonomikas krīze, kuras rezultātā tiek atlaisti tūkstošiem cilvēku,” atklāšanas runā teica EESK priekšsēdētājs Stafans Nilsons. Runājot par krīzes pārvarēšanas pasākumiem, viņš uzsvēra, ka tie nedrīkst ierobežot pieprasījumu, bet tā vietā galvenā uzmanība jāpievērš darbavietu saglabāšanai.

Turpinājumā uzstājās Seima priekšsēdētāja Irēna Degutiene (Irena Degutienė), kura uzsvēra, ka “mūsu mērķis ir izveidot jaunas un labākas darbavietas un tādējādi izvairīties no sociālās spriedzes rašanās pašreizējā ekonomikas atlabšanas posmā”. Tomēr viņa izteica piesardzīgu brīdinājumu, ka “būtu mazliet pāragri apgalvot, ka krīze tagad jau ir beigusies”. Izvēršot šo jautājumu, Lietuvas parlamenta Sociālo lietu un nodarbinātības komitejas priekšsēdētājs Rimantas Jonas Dagis (Rimantas Jonas Dagys) pauda nožēlu par to, ka trūkst ES mēroga mehānismu krīzes pārvarēšanai, un norādīja, ka “vajadzīgas plašākas ES vadlīnijas, lai palīdzētu valstīm pārvarēt krīzi”.

Šai sakarā Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors (László Andor) uzsvēra, ka pašreizējās Baltijas valstu grūtības nav tikai krīzes rezultāts. Viņš norādīja, ka “sava loma ir bijusi arī iekšzemes faktoriem”. Runājot par krīzes pārvarēšanas pasākumiem, viņš uzsvēra, ka nodarbinātības politikas mērķim jābūt jaunu un labāku darbavietu radīšanai, veicot ieguldījumus izglītībā un apmācībā.

Lietuvas sociālā nodrošinājuma un nodarbinātības ministrs Donatas Jankauskas (Donatas Jankauskas) atzina, ka pašreizējā krīze parāda valstu darba tirgus, nodarbinātības politikas un sociālā nodrošinājuma sistēmas vājās puses. Aizstāvot Lietuvas valdības īstenotos krīzes pārvarēšanas pasākumus, viņš norādīja, ka “šie grūtie un nepopulārie lēmumi palīdzēs novērst krīzes atkārtošanos valstī”. Viņš atkārtoti apstiprināja valdības apņemšanos veidot atklātu un vispusēju dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

Priekšsēdētāja Nilsona divu dienu vizīte Viļņā ietvēra vairākas augsta līmeņa tikšanās, tostarp ar Lietuvas prezidenti Daļu Gribauskaiti (Dalia Grybauskaite), premjerministru Andrusu Kubiļusu (Andrius Kubilius), sociālo lietu un nodarbinātības ministru Donatu Jankausku (Donatas Jankauskas) un Lietuvas Trīspusējo padomi.

Minētajā konferencē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) pārstāvēja priekšsēdētājs P.Krīgers, priekšsēdētāja vietniece L.Marcinkēviča, ārējo sakaru koordinētāja A.Ābeltiņa, Latvijas Lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodu biedrības priekšsēdētājs V.Sokolovs, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs V.Keris, kurš pasākumā uzstājās ar prezentāciju par krīzes ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu Latvijā. Diemžēl, ne Latvijas valdības, ne Saeimas, ne darba devēju pārstāvji minētajā konferencē nepiedalījās, kas radīja negatīvu iespaidu par sociālo dialogu Latvijā.

2010.gada 27.oktobrī Briselē notika EESK ĀRĒJO ATTIECĪBU SPECIALIZĒTĀS NODAĻAS (REX) sanāksmes ar sekojošu darba kārtību:

1.    Darba kārtības projekta apstiprināšana

2.    102. sanāksmes protokola apstiprināšana

3.    Priekšsēdētāja paziņojums

4.    Islandes vēstnieka Eiropas Savienībā H.E. Stefán Haukur Jóhannesson kga uzstāšanās

5.    Eiropas Komisijas pārstāvja Jung-Olsen kga uzstāšanās

6.    Atzinuma projekta par tematu “Islande kandidātvalsts statusā” pieņemšana

Ziņotāja: Carr kdze

REX/305 – CESE 1089/2010

Atzinuma secinājumi un ieteikumi:

1.    Saskaņā ar sabiedrisko apspriešanu, kas Islandē notika 2010. gada septembrī, valstī šobrīd ir nopietni sarežģījumi saistībā ar sabiedrības viedokli par Islandes pieteikumu dalībai ES. Lai gan pievienošanās kā tāda joprojām ir strīdīgs jautājums, šķiet, ka atbalsts pievienošanās sarunām pēdējā laika ir palielinājies: 64% iedzīvotāju ir par to, lai pievienošanās sarunas turpinātu, nevis atsauktu Islandes pieteikumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējām viedokļu aptaujām atbalsts pievienošanās procesam ir ievērojami pieaudzis.

2.    Komiteja uzskata, ka pienācis laiks ES atbalstošām organizācijām plašāk iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā, lai Islandei, kā arī ES demonstrētu dalības ES priekšrocības. EESK varētu uzņemties vadību un organizēt pasākumus, kuros galvenā uzmanība īpaši pievērsta “dažādu interešu” organizācijām.

3.    EESK stingri atbalsta ES pievienošanos ES un uzsver, ka Islandes pilsoniskajai sabiedrībai ir jāpiedalās pievienošanās sarunās. Sociālajiem partneriem vienmēr ir bijusi liela nozīme Islandes politikas norisēs un tiem jau ir saikne ar EESK un jumta organizācijām Eiropā.

4.    Komiteja uzsver, ka ir jāpiedalās gan sociālajiem partneriem, gan citām pilsoniskās sabiedrības interešu grupām. Pievienošanās procesā papildus ierastajam sociālajam dialogam jānodrošina arī pilsoniskais dialogs.

5.    EESK ierosina pēc iespējas īsā laikā izveidot apvienoto konsultatīvo komiteju ar Islandi tāpat kā ar citām kandidātvalstīm. Komiteja uzskata, ka tas būtu lietderīgs līdzeklis Islandes un ES dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības viedokļu apmaiņai un jo īpaši III grupas organizāciju lomas nostiprināšanai pievienošanās sarunās.

6.    Islande kopumā ir gatava uzņemties ES dalībvalsts pienākumus, īpaši jomās, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līgums), jo tā ir politiski un ekonomiski augsti attīstīta Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) valsts. EESK arī uzskata, ka Islande kā ES dalībvalsts varētu sekmēt ES politikas dažādo jomu attīstību, piemēram, attiecībā uz ilgtspējīgu zivsaimniecību, atjaunojamo enerģiju un Arktikas dimensiju. Šobrīd Islande nepiedalās ES lēmējiestāžu darbā.

7.    Lai gan Islande jau ir ieviesusi lielāko daļu ES acquis, vēl joprojām saglabājas problēmas dažās svarīgās jomās, galvenokārt zivsaimniecībā un lauksaimniecībā. EESK uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības grupām, kas darbojas minētajās jomās, ir jākļūst par nozīmīgāko faktoru pievienošanās procesā. Pievienošanās procesā ir jāiesaista arī citas attiecīgās grupas, lai atbalstītu Islandes valdību pievienošanās sarunās.

8.    Islandē ir vairākas spēcīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas jau ir izteikušas iebildumus pret Islandes pievienošanos ES. Šādos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi, ka ES atbalstošas organizācijas tuvākā laikā uzsāk sabiedrisku apspriešanu par dalības priekšrocībām gan Islandei, gan ES. EESK uzskata, ka lietderīgas būtu debates valstu un Eiropas līmenī, lai palīdzētu organizācijām un sabiedrībai veidot viedokli demokrātiskā ceļā, ievērojot vienotu pieeju Eiropas līmenī.

9.    Islandes sabiedrības negatīvā attieksme pret dalību Eiropas Savienībā daļēji ir radusies neatrisinātā Icesave jautājuma dēļ. Tādēļ vēl svarīgāk ir iesaistīt pilsonisko sabiedrību konstruktīvā dialogā par dalību ES. EESK uzsver, ka Icesave jautājums nedrīkst apgrūtināt Islandes pievienošanos un tas būtu jāatrisina ārpus pievienošanās sarunām.