Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai jūs izmantojat kādas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

LDDK, LBAS un LPS vienojas par būtiskākajiem indikatoriem izaugsmes mērķu sasniegšanai

16. augusts, 2012

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis parakstīja aicinājumu Saeimai un valdībai „Izaugsmes izaicinājumi un rezultāti valsts attīstībai un ekonomikas izrāviena nodrošināšanai”.

Partneri sagaida, ka vidējā termiņa valsts budžeta plānošanā par pamatu izmantot tos indikatoru mērījumus, kas jau ir noteikti Latvija 2030 un ES 2020 (Latvijas nacionālā reformu programma), izvirzot atbilstošus īstermiņa un vidēja termiņa mērķus, kas parāda konsekventu virzību uz noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Galvenie indikatori Latvijas ekonomiskās izaugsmes sasniegto mērķu izvērtēšanai vidējā termiņa valsts budžeta plānošanas dokumentā jābūt:

  • IKP uz vienu iedzīvotāju gadā (EUR pēc pirktspējas paritātes);
  • Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (% no IKP);
  • Nodarbinātības līmenis (%, vecuma grupā 20-64 gadi);
  • Augstākā izglītība (iedzīvotāju īpatsvars 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību);
  • Veselības aprūpe (budžeta finansējums, % no IKP) (Ierakstīts valdības rīcības plānā);
  • Globālās konkurētspējas indekss (vieta pasaulē).

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Pēc 22 gadiem mums ir reāla iespēja pabeigt veidot valsts stratēģiskās plānošanas sistēmu. Ļoti pozitīvi vērtējam, ka valdība kopā ar sociālajiem partneriem un sadarbības partneriem ir pilni apņēmības pabeigt šo ļoti svarīgo Latvijas tālākās attīstības darbu. Darba devējiem ir ļoti svarīgi, lai mērāmie stratēģiskie mērķi būtu precīzi iestrādāti, kā vidējā termiņa plānošanas dokumentā, Nacionālā attīstības plānā, tā arī valsts budžetā, kas paredz konkrētu resursu nodrošinājumu īstermiņā, vidējā termiņā un palīdz sasniegt ilgtermiņa stratēģiskos mērķus. Tas dod kā biznesam tā darba ņēmējiem pārliecību par tālāko nepārtraukto un prognozējamo attīstību. Tā ir arī iespēja uzņēmējiem ar pārliecību investēt naudu, radīt darba vietas, kā arī darba ņēmējiem veltīt savu darba spēku Latvijas attīstībai.”

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "Tas, ko valdība nepiemin, ir, ka šo Latvijas veiksmes stāstu uz saviem pleciem iznesa vairāki simti tūkstošu mūsu cilvēku, kas piecieta fiskālo konsolidāciju un darba algas samazināšanu. Tāpēc tagad ar visiem valsts plānošanas dokumentiem ir jāparāda, ka šie ļaudis valstij ir vajadzīgi - ir jārada stabilitātes sajūta, lai cilvēki justu, ka par viņiem rūpējas. Mūsu parlamentārajā valstī vairāk politiskās atbildības ir jāuzņemas Saeimas deputātiem, lai tiešām viss, kas valstī notiek, būtu tikai iedzīvotāju interesēs."

Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāizpilda vairāki uzdevumi, piemēram, jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, paaugstinot reitingu 183 valstu konkurencē no 21.vietas uz 18, jāpaaugstina kredītreitings, lai tas būtu labākais starp Baltijas valstīm, kā arī jākļūst par vienu no labākajām valstīm Globālās konkurētspējas indeksā, u.c.

Tajā pašā laikā saeimai un valdībai jāturpina īstenot efektīvu publiskās un privātās partnerības attīstību un uzraudzību, kā arī jānodrošina nodokļu politikas prognozējamību un elastību, salāgojot to ar sociāli ekonomisko situāciju valstī, veicinot ekonomisko konkurētspēju un attīstību.

Viens no punktiem, kas varēs nodrošināt vidējā termiņa valsts budžeta plānošanas mērķi – stabilitāti un prognozējamību, ja turpmāk, izstrādājot vai grozot jebkuru tiesību aktu, tiks nodrošināts ne tikai ietekmes uz valsts budžeta izvērtējums, bet arī tā ieguldījums stratēģijās noteikto mērķu sasniegšanā un ietekmē uz tautsaimniecību kopumā.

Kā obligāta prasība no partneriem ir kontroles mehānisma ieviešana, lai nodrošinātu sabiedrības un parlamentāro kontroli, piemēram, Saeimai katram kalendārajam gadam apstiprina un publiskot ikgadējo valsts budžetu un/vai Ministru kabinetā apstiprināt rezultatīvos rādītājus ministru darba vērtējumam, tai skaitā to pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu darbam, atbilstīgi noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanai. Šāda pieeja uzlabotu publiskā sektora pārvaldības kvalitāti un palīdzētu sasniegt mērķi – maza, profesionāla valsts pārvalde. Tā pat partneri uzskata, ka ir būtiski par rezultātiem ziņot regulāri, piemēram, katru ceturksni atskaitoties Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs.

Partneri aicina valdību vēlreiz pārskatīt 2011.gada 23.augustā sagatavotās Strukturālo reformu vadlīnijas, lai sekmīgi ieviestu izdevumu samazināšanu publiskajā sektorā un samazinātu valsts budžeta izmaksu pozīcijas.

Parakstītais dokuments tiks izsūtīts Saeimas frakciju vadītājiem un valdībai ar mērķi, gatavojot Latvijas vēsturē pirmo vidējā termiņa valsts budžeta plānošanas dokumentu, to veidot tā, lai nodrošinātu jau apstiprinātajos stratēģiskajos dokumentos – Latvija 2030, ES2020 (Latvijas nacionālā reformu programma), kā arī izstrādē esošā dokumenta – Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020.gadam – noteikto mērķu konsekventu sasniegšanu.

* Dokumentu  IZAUGSMES IZAICINĀJUMI UN REZULTĀTI VALSTS ATTĪSTĪBAI UN EKONOMIKAS IZRĀVIENA NODROŠINĀŠANAI skatīt šeit