Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai jūs izmantojat kādas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

Diskusijā par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu

23. marts, 2010

22. martā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā notika diskusija par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību, kurā piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja A. Barča, no Finanšu ministrijas B. Bāne – Valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos, A. Čemme – Budžeta departamenta Labklājības sfēras finansēšanas nodaļas vadītāja un J.Šints - vecākais eksperts; no Labklājības ministrijas A. Staķis - parlamentārais sekretārs, I.Alliks - valsts sekretāra vietnieks, J. Muižniece - Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore, labklājības ministra ārštata padomnieks E.Voļsķis; Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore I. Šmitiņa, LPF priekšsēdētāja A. Verze, Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore J. Jalovecka, LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers, LBAS priekšsēdētāja vietnieks E. Baldzēns, LBAS priekšsēdētāja vietniece L. Marcinkēviča un LBAS nozaru pārstāvji.

Diskusiju atklāja un vadīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

A.Staķis un I. Alliks īsi raksturoja situāciju sociālās apdrošināšanas sistēmā un pauda cerību uz sistēmas stabilitātes nodrošināšanu un pakalpojumu pieejamību katram iedzīvotājam, kura ir atkarīga no vairākiem faktoriem.

J. Muižniece raksturoja sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu daļu un tā pieauguma iemeslus, kā arī budžeta prognozes līdz 2060. gadam. J. Muižniece minēja, kādi varētu būt varianti, lai nodrošinātu pieaugumu budžetā, jo, ja nekas netiks veikts, tad 2012. gadā viss sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrājums būs izsmelts. Jautājums ir - kā minimizēt izdevumus, vienlaikus nodrošinot budžeta stabilitāti? To var panākt, stabilizējot ekonomisko vidi, paaugstinot pensijas vecumu (LM variants - no 2016. gada pakāpeniski paaugstināt pensijas vecumu, sasniedzot 2020. gadā 65 gadus), palielinot minimālo apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības uz sociālo pakalpojumu vismaz līdz 15 gadiem, samazinot priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas u.c. Lai nodrošinātu speciālā budžeta stabilitāti, to vajadzētu arī attīrīt no iemaksām, kas nav raksturīgas sociālās apdrošināšanas sistēmai – vecāku pabalstus un piemaksas pie pensijām pārnest uz valsts pamatbudžetu. J. Muižniece uzsvēra, ka darbs pie koncepcijas par izmaiņām sociālās apdrošināšanas sistēmā turpinās un aicināja sniegt savus priekšlikumus.

I.Šmitiņa raksturoja 2009. gada sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu – ieņēmumu tendences, atzīmējot, ka straujāk pieaug izdevumu daļa, kā arī samazinās speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikums, kurš 2009. gada 1. janvārī bija 961,1 milj. latu, bet 2010. gada 1. martā jau tikai 701,1 milj. latu. Galvenie iemesli, kāpēc palielinās izdevumi – samazinās sociālās apdrošināšanas maksātāju skaits, samazinās sociāli apdrošināto personu ienākumi, no kuriem veiktas iemaksas, pieaug bezdarbnieku un pensionāru skaits, kas sevišķi strauji notika pēc 2009. gada 1. jūlija. Pieauga arī slimības pabalstu saņēmēju skaits un slimības pabalstu apmēri, un tas cieši saistīts ar ekonomisko situāciju valstī un ar bezdarbnieku skaita palielināšanos, jo cilvēki šajos apstākļos cenšas izmantot visus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

B. Bāne, piekrītot, ka ekonomiska situācija valstī šobrīd ir sarežģīta, piesardzīgi komentēja ierosinājumu vecāku pabalstus un piemaksas pie pensijām pārnest uz valsts pamatbudžetu. Šajā gadījumā valdībai, izstrādājot valsts budžetu 2011. gadam, būs jāizšķiras, kuras no pamatbudžeta pozīcijām būs nepieciešams samazināt vēl vairāk.

J.Jalovecka atzina, ka uzkrājums sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā tiešām samazinās, bet nauda nav virtuāla, kad tā ir nepieciešama, Valsts kase šīs vajadzības var nodrošināt pilnībā.

E. Voļskis pauda jau sen LBAS izteikto viedokli, ka uzkrātos līdzekļus otrajā fondētajā pensiju līmenī, vajadzētu izmantot tautsaimniecības attīstībai tepat Latvijā, nevis ieguldīt ārvalstīs.

A. Verza diskusijas gaitā pauda nožēlu, ka LM vēl joprojām, apspriežot sociālās apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu, nav pieaicinājusi ne sociālos partnerus, ne Pensionāru federācijas pārstāvjus. LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktore J. Muižniece apsolīja, ka turpmākās apspriešanas gaitā darba grupā tiks pieaicināti gan sociālie partneri, gan Pensionāru federācijas pārstāvji.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vārdā pateicas par sadarbību arodbiedrībai, LM un tās aģentūrām. Arī A. Barča ļoti atzinīgi vērtē domu par minimālā sociālās apdrošināšanas darba stāža paaugstināšanu, kas dod personai tiesības uz pensiju. A. Barča izteica lūgumu LM – pārdomāt ideju par vienotu likumu, kurš reglamentētu tiesības uz izdienas pensijām, jo šobrīd to regulē 8 likumi un 2 nolikumi.

Diskusijas dalībnieki – valsts institūciju pārstāvji kopumā pauda apmierinātību par to, ka tāda diskusija tiek organizēta un apspriesta šī aktuālā problēma un pauda cerību, ka šai diskusijai būs arī turpinājums. LBAS sociālo jautājumu eksperte Irīna Homko diskusiju vērtē pozitīvi un uzskata, ka šajos grūtajos sociāli ekonomiskajos apstākļos tā bija labs impulss sociālā dialoga stiprināšanai. Tikai plaši iesaistot gan sociālos partnerus, gan pilsonisko sabiedrību sabiedrībai svarīgo lēmumu pieņemšanā var panākt zināmus kompromisus konkrētos jautājumos, tādējādi nodrošinot sociālo mieru valstī.