Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai zini, ka Darba likuma 110. pants nosaka: darbinieku - arodbiedrības biedru nedrīkst atbrīvot no darba bez arodbiedrības piekrišanas?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

LBAS: Darba likuma grozījumi atbilst Latvijā ratificētajām SDO konvencijām

8. novembris, 2018

Nozaru sarunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem par koplīgumu slēgšanu gan Eiropas, gan citās pasaules valstīs ir izplatīta prakse darba tiesisko attiecību regulēšanā. Nozares var slēgt koplīgumus, lai risinātu būtiskus jautājumus, savstarpēji vienojoties darba devējiem un darba ņēmējiem. Koplīgumu slēgšanas tiesības dod ieguvumus arī ekonomikai kopumā, nosakot uz nozares problēmām un vajadzībām balstītu pieeju.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Darba likuma grozījumi atbilst Latvijā ratificētajām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām, tādējādi tas principiāli nevar būt pretrunā Latvijas Satversmei. Līdzīgas tiesības atkāpēm no darba tiesību normām ar vispārsaistošu ģenerālvienošanos ir iekļautas arī Lietuvas un Igaunijas Darba likumos. Šāda tradīcija un prakse ir Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Somijā. SDO konvencijas nosaka, ka par šādu principu ir jāvienojas sociālajiem partneriem, šādai atkāpei ir jābūt paredzētai Darba likumā, tām ir jābūt savstarpējām un ar konkrētām robežām. Ar šo grozījumu Darba likumā būvniecības nozarē minimālā alga no 346 eiro palielināsies uz 600,5 vai kvalificētiem darbiniekiem līdz 628 eiro. Šajā situācijā mēs darbiniekiem, kuriem ir 2 bērni, dosim reālu iespēju izmantot IIN atvieglojumu arī par otro bērnu. Virsstundu darbs vienmēr ir rakstiski jāsaskaņo ar darbinieku piekrist vai nepiekrist virsstundu veikšanai.”

Ņemot vērā, ka koplīgumu slēdz divas puses (darba devēju pārstāvošas organizācijas, apvienības un uzņēmumi no vienas puses un arodbiedrības no otras puses), ir nodrošināts samērīgs līdzsvars darba ņēmēju interešu un darba devēju interešu pārstāvībai.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Lai Latvijas tautsaimniecība attīstītos un darba devēji būtu konkurētspējīgi ar citu Eiropas valstu uzņēmējiem, būtiski sniegt iespēju nozarēm pašām patstāvīgi risināt problēmjautājumus. Vienošanās nozares iekšienē ir leģitīma Eiropas prakse, šeit nepastāv Satversmes tiesas riski. Nozares koplīgums ir sociālā dialoga instruments. Tā primārais mērķis ir darba ņēmēju tiesisko attiecību uzlabošana, sociālās aizsardzības un sociālo garantiju stiprināšana. Koplīgums satur kompleksus, līdzsvarotus risinājumus, kas ir vērsti uz nodarbināto situācijas uzlabojumu. Vienlaikus nozaru koplīgums kalpo arī kā nozares uzņēmēju konkurētspējas un ilgtspējas paaugstināšanas instruments, ierobežojot ēnu ekonomiku un aplokšņu algu nozarē un nodrošinot godīgu konkurenci.”

Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Vienlaikus būtiski tiks palielināta minimālā alga pret valstī noteikto.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane: “Būvniecība kā pirmā no Latvijas tautsaimniecības nozarēm – gan darba devējus, gan darba ņēmējus pārstāvošās organizācijas – ir spējusi atrast kopīgu valodu un vienoties par nozarei patiešām svarīgiem un abpusēji izdevīgiem jautājumiem. Šis ir būtisks izšķiršanās brīdis, kas noteiks to, vai desmitiem tūkstoši būvniecībā nodarbināto jau no nākamā gada saņems gandrīz divas reizes lielāku minimālo algu un labākas sociālās garantijas. Beidzot ir jāizšķiras, vai vēlamies sev “zemo algu valsts” nākotni, vai arī ieviest tādu biznesa modeli, kas uzņēmējiem liktu domāt par produktivitāti, būt efektīvākiem un rūpēties par kvalificētu darbinieku piesaisti!”

Tiesības būtiski palielināt darbinieku algas atbilstoši nozares situācijai ir arī būtisks instruments tirgus kontrolei, piemēram, ēnu ekonomikas ierobežošanai valstī, samazinot “aplokšņu algas”; nodrošinot lielāku elastību piemēroties ekonomiskajām izmaiņām; veicinot darba spēka piesaistīšanu; ceļot darbinieku motivāciju strādāt; paaugstinot nozares produktivitāti un konkurētspēju kopumā.