Aptauju arhīvs »Aptauja

Cik dienas gadā Jūs pavadiet uzņēmuma organizētajās apmācībās?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

Saeima konceptuāli atbalsta arodbiedrību rosināto iniciatīvu - tiesības valsts amatpersonai savu amatu brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā

26. jūnijs, 2018

Saeima 21. jūnijā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus. Likuma izmaiņas paredz noteikt tiesības valsts amatpersonai savu amatu brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, neprasot publiskas personas institūcijas vadītāja atļauju. Tas attiektos uz ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policistiem un profesionālā dienesta karavīriem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) vērsās Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA), kas vērsa uzmanību uz to, ka tās padomes loceklim – Valsts robežsardzes amatpersonai - tiek lūgts pieprasīt amatu savienošanas atļauju.

Lūgums pamatots ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 6. panta ceturto daļu, kā arī grozīto 7. panta trešo daļu.

Valsts robežsardze viedokļa saņemšanai vērsās pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kas atbildēja, ka "likuma 7. panta sestajā daļā minētās valsts amatpersonas, tajā skaitā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, no 2018. gada 6. marta savu valsts amatpersonas amatu var savienot ar amatu arodbiedrībā, ja amatu savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskās personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja”.

No KNAB sniegtās atbildes izrietēja secinājums, ka tikai iestādes priekšniekam un viņa vietniekam ir ļauts bez amatu savienošanas atļaujas darboties arodbiedrības amatā, taču visām pārējām iestādes amatpersonām jālūdz atļauja amatu savienošanai.

Arodbiedrības uzskata, ka šāda tiesību normas konstrukcija ir pretēja juridiskās loģikas argumentam – argumentum a fortiori jeb argumentam “vēl jo vairāk”.

Respektīvi, ja tiek atzīts, ka iestādes priekšniekam un viņa vietniekam ir ļauts bez amatu savienošanas atļaujas darboties arodbiedrības amatā, tad, vēl jo vairāk, šādām tiesībām ir jābūt arī pārējām iestādes amatpersonām.

Ņemot vērā iepriekš minēto LBAS aicināja veikt grozījumus likumā, lai nepieļautu arodbiedrības brīvības nepamatotu ierobežošanu, jo arodbiedrību ieskatā - nepieciešamība saņemt atļauju amatu savienošanai darbam arodbiedrībā ir nesamērīga.

Lai grozījumi valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā stātos spēkā, Saeimai tie jāpieņem vēl otrajā un arī trešajā lasījumā.